Roberts Sallis, M.D., saka: “Lai arī kas notiktu, ir jāļauj cilvēkiem vingrot un būt fiziski aktīviem, mums tas ir jādara, tā ir būtiska dzīves sastāvdaļa.”

Veselības saglabāšana ir galvenais fitnesa nozares uzdevums. Pandēmijas laikā nozares uzmanības centrā visu laiku ir bijis sniegt cilvēkiem atbalstu turpināt droši nodarboties ar fiziskajām aktivitātēm, kaut arī klubi bija slēgti. Tajā laikā galvenā uzmanība tika pievērsta stingru drošības pasākumu izstrādei, lai mazinātu saslimstības risku un ļautu fitnesa klubiem atkal turpināt darbu. Neskatoties uz šiem centieniem, plašsaziņas līdzekļi un dažreiz arī valsts amatpersonas fitnesa nozari ir nepareizi nodēvējuši par nedrošu.

Lai apkarotu maldīgus uzskatus un neradītu negatīvu noskaņu sabiedrībā, kā arī panāktu, ka fitnesa klubus atzīst par īpaši svarīgiem imunitātes stiprināšanai, IHRSA tikās ar medicīnas un veselības nozares ekspertiem, lai uzzinātu viņu viedokli šai jautājumā.  Vairāki viedokļi, ko tālāk publicēsim, apkopo medicīnas, zinātnes un sabiedrības veselības speciālistu- ekspertu atzinumus, koncentrējoties uz:

  • iespēju droši vingrot klubos pandēmijas laikā;
  • nenoliedzamo sporta zāļu nozīmīgo lomu cilvēku veselības uzturēšanā;
  • vingrinājumu ietekmi uz cilvēku veselību.

Nesen tika runāts ar Robertu Sallisu, M.D., lai uzzinātu eksperta viedokli par šo tēmu.

Vingrot ir svarīgi

Fiziskās aktivitātes ir galvenais hronisku slimību profilakses, ierobežošanas un ārstēšanas pasākums. Tas arī veicina ilgtermiņa veselību un ilgmūžību. Aptuveni 20% amerikāņu vingro kādā no valsts 40 000 veselības un fitnesa klubiem.

“COVID-19 ir spilgti izgaismojis mūsu neveselīgo dzīvesveidu … Jūs pētāt sarakstu ar riska grupām, kas varētu nomirt vai smagi ciest no COVID-19 un lielākoties redzat slimības, ko izraisa mazkustīgais dzīvesveids.”  Roberts Sallis, MD, Sporta medicīnas stipendiju programmas direktors Kaiser Permanente – Fontāna, KA.

Saskaņā ar ASV Slimību kontroles un profilakses centra (CDC) datiem tikai puse pieaugušo veic viņiem nepieciešamo vingrinājumu daudzumu.

“Es, tāpat kā daudzi citi cilvēki, uzskatu, ka fizisko aktivitāšu trūkums ir galvenā mūsu laika sabiedrības veselības problēma. <…> Es kā ilgstoši praktizējošs ģimenes medicīnas ārsts jūtu, ka [fiziskās aktivitātes] ir absolūti svarīgākās zāles, ko es varu izrakstīt saviem pacientiem,” saka Sallis.

Fiziskās aktivitātes var:

  • samazināt hronisku slimību attīstības iespējas;
  • mazināt neinfekciozu un infekciozu slimību (piemēram, koronavīrusa) inficēšanās risku;
  • uzlabot imūno veselību.

Nemaz nerunājot par visiem pārējiem apbrīnojamiem garīgajiem, emocionālajiem un vispārējiem ieguvumiem veselībai, veicot fiziskās aktivitātes.

COVID-19 nesamērīgi kaitē tiem, kuriem ir hroniskas slimības

Atsaucoties uz CDC, nepietiekama fiziskā aktivitāte lielā mērā ietekmē jau esošās slimības, kas palielina arī smagas COVID-19 saslimstības risku. Šīs slimības ietver:

  • HOPS (hroniska obstruktīva plaušu slimība),
  • aptaukošanās (ķermeņa masas indekss [ĶMI] ir 30 vai lielāks),
  • 2. tipa cukura diabēts,
  • sirds slimības,
  • vēzis un
  • hroniskas nieru slimības.

Pandēmija ir krasi samazinājusi fizisko aktivitāšu līmeni ASV pieaugušo un bērnu vidū. “Evidation” aptauja, kurā piedalījās vairāk nekā 185 000 dalībnieku, ziņo, ka no 1. marta līdz 8. aprīlim pieaugušo aktivitātes līmenis samazinājās par 48%.

 “Lai arī kādas darbības būtu nepieciešams, lai darbotos klubi, kur cilvēki var vingrot un būt aktīvi, mums tas ir jādara. Tā ir būtiska dzīves sastāvdaļa.”

Roberts Sallis, MD, Sporta medicīnas stipendiju programmas direktors Kaiser Permanente – Fontāna, KA:

Maigi izsakoties ir satraucoši, ka tik daudziem cilvēkiem sanāk palaist garām ieguvumus, ko dod fiziskās nodarbības. “Mēs visi atrodamies izolēti savās mājās un gaidām vakcīnu pret COVID-19, nevis dodamies ārā un cenšamies uzlabot savu veselību, aktīvi nodarbojoties ar fiziskajām aktivitātēm, pareizi ēdot un nesmēķējot,” saka Sallis.

Kā novērst fizisko aktivitāšu trūkumu pandēmijas laikā?

“Mums jāpanāk, lai cilvēki uzņemas atbildību par savu veselību. Tā ir labākā aizsardzība, kāda viņiem ir pret COVID-19,” saka Sallis. “Šis vīruss kādu laiku būs šeit, mums ir jāizdomā, kā sadzīvot ar to, vai arī mēs visi cietīsim no sekām, ko radīs vīruss.”

Mainīsim nostāju: sporta zāles ir drošas

Likumdevēji nepareizi dēvē veselības un fitnesa klubus, baseinus, pārgājienu takas utt., kā augsta riska vietas pandēmijas laikā. Daži likumdevēji vienkārši nemaina savu attieksmi, pat apzinoties, ka fitnesa klubos šobrīd ir daudz stingrāki dezinfekcijas noteikumi un drošības vadlīnijas, kā arī, ka ir iegūti dati un veikti pētījumi, kas pierāda, ka fitnesa klubi neveicina COVID-19 izplatību.

Sallis piebilda: “Mēs ļaujam cilvēkiem lidot lidmašīnās, mēs ļaujam cilvēkiem doties uz lielveikaliem, mēs ļaujam doties vizītēs pie ārsta, [un] mēs veicam piesardzības pasākumus ar [visiem šiem uzņēmumiem]. Kāpēc mēs nevaram darīt to pašu sporta zālēs un citās vietās, kur varam būt aktīvi, kas, manuprāt, daudziem cilvēkiem ir patiešām būtiski?”

Fitnesa un sporta klubi ir ieguldījuši darbu, lai padarītu telpas drošākas un tīrākas to apmeklētājiem, darbiniekiem un sabiedrībai. Fitnesa industrijas kolektīvā atbildība ir paziņot, ka sporta un fitnesa klubi ir:

  • droši un tīri;
  • spēj palīdzēt kontaktu izsekošanā un
  • ir būtiska sastāvdaļa vispārējai veselībai un vīrusa apkarošanai.

“Profilakse un ārstēšana ir ļoti svarīgas, bet jāņem vērā arī tas, ka galvenie riska faktori saslimšanai ar COVID-19 tiek mazināti, regulāri vingrojot,” saka Sallis. “Member Experience Management” reģistrācijas dati pierāda, cik klubi ir droši un nozīmīgi. Līdz 7. augustam iegūtie dati, kas apkopoti 2877 veselības un fitnesa vietās aptaujājot vairāk nekā 49 miljonus respondentu, atklāj tikai 0,002% jeb 42 731: 1 pret vīrusu gadījumu skaitu.

Sallis saka: “Lielākajai daļai cilvēku, kas nomira no COVID-19, ir bijusi vismaz viena hroniska slimība, kas saistīta ar fizisko aktivitāšu trūkumu. Tātad, kāpēc mēs neuzskatītu sporta zāles un citas vietas, kur varam būt fiziski aktīvi, par būtiskām, lai palīdzētu novērst saslimšanas gadījumus un mazinātu negatīvo seku ietekmi?”

Ja plānojat apmeklēt sporta zāli, Sallis iesaka:

  • Veicot vingrinājumus ārpus telpām, ievērojiet 2 m distanci.
  • Valkājiet masku un norobežojieties, atrodoties brīvo svaru vai funkcionālajā zonā.
  • Pēc lietošanas dezinficējiet visu aprīkojumu.
  • Apsveriet pats savus riskus.

“Kļūda ir neredzēt sporta zāles lielo nozīmi dažu cilvēku veselības saglabāšanā,” viņš saka.

Raksta autore: Sami Smit, 2020. gada 21. augusts

Avots: www.ihrsa.org