Valsts kanceleja
Brīvības bulvāris 36, Rīga, LV-1520,
Ekonomikas ministrija
Brīvības iela 55, Rīga, LV – 1519,
Veselības ministrija
Brīvības iela 72, Rīga, LV-1011,
Izglītības un zinātnes ministrija
Vaļņu iela 2, Rīga, LV-1050, Latvija,
Par Sporta klubu darbības ierobežošanu
Sporta klubi ir ārkārtīgi vīlušies par Valdības pieņemto lēmumu liegt sporta treniņus (nodarbības) sporta klubu iekštelpās, papildinot 2020. gada 9. jūnija Ministru kabineta noteikumus Nr. 360 “Epidemioloģiskās drošības pasākumi Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai” (turpmāk – Noteikumi) ar 31.1 punktu, kas paredz: “No 2020. gada 17. oktobra līdz 2020. gada 6. novembrim sporta treniņi (nodarbības) tiek organizēti ārtelpās, individuāli vai attālināti. Organizējot grupu sporta treniņus (nodarbības) ārtelpās, neizmanto ģērbtuves. Minētais ierobežojums nav attiecināms uz Latvijas pieaugušo izlases, Latvijas Olimpiskās vienības un Latvijas Paralimpiskās vienības sportistu, kā arī komandu sporta spēļu augstāko līgu komandu sporta treniņiem pieaugušajiem” (turpmāk – Ierobežojums).
Vēlamies vērst uzmanību, ka treniņi sporta klubos nav komandu sporta veids, kur ir nepārtraukts kontakts. Grupu nodarbības sporta klubos notiek organizēti ar iepriekšēju pierakstu vai reģistrāciju, trenera vadībā un uzraudzībā, zāles kapacitāte ir samazināta, lai varētu ievērot 2 metru distanci, lietotais inventārs tiek dezinficēts pirms un pēc katra treniņa, treniņu paklājiņš tiek dezinficēts pirms un pēc katra treniņa, daudzos sporta klubos kā obligāta prasība ir personīgais dvielītis, ko uzliek un paklājiņa, lai būtu vēl mazāka saskarsme ar inventāru.
Kopš sporta klubi ir atsākuši savu darbību pēc pirmā Covid-19 uzliesmojuma, no atbildīgajām Latvijas institūcijām nav saņemta oficiāla informācija, ka kādā no sporta klubiem ir konstatēti Covid-19 gadījumi vai bijušas aizdomas par inficēšanos ar Covid-19 vīrusu.
No sporta klubu atvēršanas brīža pēc pirmā Covid-19 uzliesmojuma sporta klubi ir veikuši visus preventīvos drošības pasākumus Covid-19 vīrusa izplatības ierobežošanas nolūkos un ieguldījuši apjomīgu darbu, resursus un finanses, lai nodrošinātu drošu vidi sporta klubos tā apmeklētājiem un darbiniekiem, ņemot vērā gan valstī noteiktās vadlīnijas, gan pasaulē atzītos pasākumus: tajā skaitā, bet ne tikai 2 metru fiziskās distances ievērošana. Nodarbību zāles ir aprīkotas ar 2 metru marķējuma atzīmēm, nodrošinot starp nodarbības dalībniekiem 2 metru distanci, samazināts cilvēku skaits sporta zālēs, paklājiņu un cita inventāra dezinfekcija pirms un pēc to lietošanas, sava treniņu dvielīša izmantošana, lai mazinātu kontaktu, vērā ņemami palielinātas higiēnas un dezinfekcijas procedūras, nodrošināti roku un virsmu dezinfekcijas līdzekļi, tai skaitā ziepes un papīra dvieļi, bez kontakta ieeja un plašs informācijas apjoms. Esam nodrošinājuši, ka darbinieki un klubu biedri valkā maskas, atrodoties sporta klubu telpās, vienlaikus nesportojot. Grupu treneri ne tikai parāda vingrinājumus, vada nodarbību, bet arī seko līdzi visu nepieciešamo normu ievērošanai. Atšķirībā no daudzām nozarēm, piemēram, vispārējā mazumtirdzniecība, mēs aktīvi īstenojam visu šo ierobežojumu ievērošanu. Faktiskie apstākļi skaidri parāda, ka mūsu drošības protokoli darbojas un sporta zāle ir droša darba vieta un droša vieta treniņiem.
Pamatojoties uz turpmāk izklāstītajiem pētījumu rezultātiem, sporta klubi ir droši un lielākoties nav infekcijas perēkļi.
No jaunākajiem pētījumiem mēs secinām, ka sporta zāles ļoti ietekmē cilvēku fizisko un garīgo labsajūtu. Pētījums atklāj, ka 90% dalībnieku ir apmierināti ar ieviestajiem pasākumiem un kontrolēm; 80% trenažieru zāle ir viņu vienīgais vai galvenais darbības veids / vingrinājums; un vairāk nekā 85% uzskata, ka trenažieru zāles ir svarīgas viņu garīgajai labsajūtai un stingrākas bloķēšanas gadījumā tām vajadzētu palikt atvērtām.
No 2020. gada 1. maija līdz 6. augustam International Health, Racquet & Sportsclub Association (IHRSA) visā pasaulē rūpīgi pārbaudīja un salīdzināja sporta klubu apmeklētāju reģistrēšanās datus (trenažieru zāles apmeklējumu skaitu) no vairākām fitnesa iespējām, piemēram, Planet Fitness, Anytime Fitness, Life Time un Orangetheory. Pēc gandrīz 50 miljoniem reģistrāciju šajā trīs mēnešu periodā pētījums atklāja, ka nomināli 0,0023 procenti bija pozitīvi COVID-19. Sporta zālēs visā valstī ir ieviesti stingri COVID-19 drošības pasākumi, un nav pierādījumu, ka pozitīvie gadījumi radušies pašās sporta zālēs.
Bet Skotijā, saskaroties ar Covid-19 infekcijas gadījumu skaita pieaugumu, valdība rūpīgi apsvēra faktus un izvēlējās atstāt sporta zāles un fitnesa centrus atvērtus, skaidrojot to ar veselības priekšrocību saglabāšanu, ko tie sniedz sabiedrībai, un ļoti zemā riska dēļ vīrusa pārnešanas ziņā.
Mēs uzskatām, ka šī bija pareizā rīcība, lai līdzsvarotu iedzīvotāju tiesības uz veselību (veselīgu dzīvesveidu) un nepārtrauktu preventīvu pasākumu ieviešanu pret vīrusa izplatību.
Vēlamies uzsvērt, ka sporta klubu un fitnesa industrijā apakšā ir cilvēki un bizness, kas 2019. gadā Latvijā veidoja 25 miljonu EURO apgrozījumu, kas viedo 5,3 miljonu PVN maksājumus valsts budžetā. Darbinieki, kas tiek atalgoti, ir vairāk kā 1500, par kuriem varētu tikt nomaksāti visi nodokļi, ja darbība netiktu ierobežota. Mēs kopumā apkalpojam 125 000 klientus, kas ir gandrīz 10% no visiem Latvijas iedzīvotājiem. Mēs esam atbildīgi par savu rīcību!
Diemžēl Valdības pieņemto Ierobežojumu dēļ sporta klubos bez darba paliks neskaitāmi darbinieki, kuri ir nodarbināti kā grupu treneri, jo sporta klubu saimnieciskā darbība ir būtiski ierobežota.
Papildus lūdzam sniegt skaidrojumu un atbalstu, kā sporta nozares pārstāvjiem, kuri piedāvā grupu nodarbību abonementus, rīkoties, atbildot uz klientu pieprasījumiem atgriezt naudu par grupu nodarbību abonementiem, jo ir pārtraukti grupu treniņi, kas ir viens no pamata pakalpojumiem (prognozējamie zaudējumi par oktobra slēguma dienām kā neiegūtā peļņa veido aptuveni 40% no ieņēmumiem par abonementiem oktobra mēnesī). Kā maksāt nomas maksas par telpām, ņemot vērā, ka kopš Valdība ir pieņēmusi lēmumu liegt iekštelpu grupu nodarbības, daudzi no pastāvīgajiem klientiem vēršas pie sporta kluba ar prasījumu pārtraukt abonementa/līguma darbību, jo nav iespējams sniegt pakalpojumu tā iepriekšējā apjomā un veidā, iekļaujot grupu nodarbības? No kādiem līdzekļiem maksāt dīkstāves pabalstu grupu nodarbību treneriem par periodu no 17.10.2020 līdz 06.11.2020.?
Noslēgumā mēs aicinām atbildīgās instances nopietni pārskatīt un atcelt pieņemto Ierobežojumu pārtraukt iekštelpu grupu nodarbības sporta klubos, ņemot vērā augstāk minētos faktus un aprakstu. Gadījumā, ja atbildīgās Valsts instances pieņem lēmumu noraidīt priekšlikumu atcelt Ierobežojumu uz grupu nodarbību iekštelpās organizāciju un norisi un ierobežot iedzīvotāju sportiskās aktivitātes, Valsts un atbildīgās instances izraisīs viennozīmīgi negatīvu ietekmi uz iedzīvotāju veselību. Mēs kā sporta nozares pārstāvji kategoriski nepiekrītam, ka sports var būt pieskaitīts pie riska nozarēm, kas veicina Covid-19 vīrusa izplatību, un vēlamies vērst uzmanību, ka sports un sporta nodarbības ir daļa no risinājuma, kā uzlabot iedzīvotāju veselību un ierobežot Covid-19 vīrusa izplatīšanos.
Ievērojot visu iepriekš izklāstīto, aicinām grozīt Noteikumu 31.1 punktu, izsakot to šādā redakcijā: “No 2020. gada 17. oktobra līdz 2020. gada 6. novembrim sporta treniņi (nodarbības) tiek organizēti iekštelpās bez fiziska kontakta starp dalībniekiem, ievērojot šo noteikumu 31. punktā noteiktās prasības, ārtelpās, individuāli vai attālināti. Organizējot grupu sporta treniņus (nodarbības) ārtelpās, neizmanto ģērbtuves. Minētais ierobežojums nav attiecināms uz Latvijas pieaugušo izlases, Latvijas Olimpiskās vienības un Latvijas Paralimpiskās vienības sportistu, kā arī komandu sporta spēļu augstāko līgu komandu sporta treniņiem pieaugušajiem.“
Ārstniecības procesā ir jānodrošina pacientu tiesību reāla, nevis formāla aizsardzība un stingri jāievēro cilvēka cieņas principi, uzskata veselības ministrs Daniels Pavļuts.
Ārstniecības procesā ir jānodrošina pacientu tiesību reāla, nevis formāla aizsardzība un stingri jāievēro cilvēka cieņas principi, uzskata veselības ministrs Daniels Pavļuts.
Ārstniecības procesā ir jānodrošina pacientu tiesību reāla, nevis formāla aizsardzība un stingri jāievēro cilvēka cieņas principi, uzskata veselības ministrs Daniels Pavļuts.
.jpg)
