Autors:
LVFA
Nav svarīgi, kas tu esi, ko tu dari un kāda ir tava forma, svarīgi ir kustēties, lai paliktu vesels. Kas īsti traucē vingrot, skriet, cilāt svarus un kā pārvarēt dažu labu sabiedrībā iesakņojušos stigmu? Raidījumā Kā labāk dzīvot interesējamies, kā iespējams integrēt fiziskas aktivitātes un veselīgu dzīvesveidu savā ikdienā, ja darba laiks un grafiks nav normēts, ir nestandarta vai diennakts darba laiks. Sarunājas privātais treneris Kārlis Matisāns, pediatre Dana Isārova, Latvijas Veselības un Fitnesa asociācijas (LVFA) valdes priekšēdētājs Gints Kuzņecovs un uztura speciāliste Laila Siliņa.
Ir daudz stereotipu cilvēkiem par sporta zāli, par sporta zāles apmeklēšanu. Un tas nav saistīts tikai finanšu jautājumiem. Stigmatizācija ir, bet raidījuma viesi mudina to pārvarēt un pievērsties fiziskām aktivitātēm.
Sevi pārvarēt un vispār pievērsties fiziskām aktivitātēm ir grūti, ja tā nav bijusi prioritāte jau no bērnības. Tomēr, kā mudināt cilvēkus vairāk sportot un kustēties?
"Es, būdama slinka savā būtībā, man īsti nestrādā variants, ka viena eju uz sporta zāli, man ātri apnika, man bija garlaicīgi, es īsti nezināju, ko tur darīt. Man likās, ka katru dienu aizeju un daru vienu un to pašu. Neredzēju progresu. Es pārtraucu. Arī Covid sākās. Likās forši, paņemšu pauzīti," pieredzē dalās Dana Isarova. "Tad sapratu, ka man ir jāiet atpakaļ uz sporta zāli. Tam bija vairāki iemesli. Bet es zināju, ka man strādās tikai tad, ja man būs ieplānots treniņš, vai nu grupu, vai ar treneri, kur nevarēšu pateikt nē. Ja esam sarunājuši, man būs jāierodas. Tā es sevi vienkārši spiedu iet treniņus rezervēt vismaz tās trīs nedēļas, kas tiek uzskatīts par laiku, lai vismaz izveidotu kaut kādu ieradumu. Tad pēc laika kļūst vieglāk. Man liekas, ka ir svarīgi sākt kopā ar kādu, nevis vienam pašam. Ja tev nav kam atskaitīties, ļoti ātri padodies."
"Es arī darīju tā, ka aicināju draudzenes, kad viņas iet uz sporta zāli, atsūtīt man selfiju. Viņām vajadzēja motivāciju, ka viņas kāds uzrauga. Tāpēc
man liekas, ka cilvēks iet uz sporta zāli, nofotografējas un liek selfiju Instagramā, ka tā ir forša atskaite pašam sev un arī motivācija citiem aiziet uz sporta zāli. Man liekas, ka jebkas, kas motivē aiziet uz sporta zāli, arī proteīna batoniņš pēc treniņa ir manā skatījumā pietiekami laba motivācija. Ir jāizdomā, kā tu sākumā sevi motivēsi, pēc tam tas kļūst par ieradumu, no kura gūsti milzīgu prieku un gandarījumu," turpina Dana Isarova.
Rezultātu neredzēs arī pēc 21 dienas, tāpēc ir vajadzīgs atbalsts.
"Vai tas uztura speciālists, pie kura regulāri atnāc, kurš paskatās; vai tas ir treneris, kurš stāv blakus un pašam nav jāskaita atkārtojumi un jādomā līdzi; vai tā ir mājās ģimene vai draugi, kuri tevi atbalsta, nevis fonā ēd saldējumu no rīta līdz vakaram. Videi ir liela nozīme," uzskata Laila Siliņa.
Kārlis Matisāns norāda, ka svarīga ir iekšējā motivācija, un nevis, ko es sasniegšu, bet kur negribu būt, ja šo nebūšu izdarījis.
Visu raidījumu Kā dzīvot labāk noklausies šeit:
https://lr1.lsm.lv/lv/raksts/ka-labak-dziivot/fiziskas-aktivitates-ikdiena-svarigs-ir-apkartejo-atbalsts-un-ie.a181313/
Ārstniecības procesā ir jānodrošina pacientu tiesību reāla, nevis formāla aizsardzība un stingri jāievēro cilvēka cieņas principi, uzskata veselības ministrs Daniels Pavļuts.
Ārstniecības procesā ir jānodrošina pacientu tiesību reāla, nevis formāla aizsardzība un stingri jāievēro cilvēka cieņas principi, uzskata veselības ministrs Daniels Pavļuts.
Ārstniecības procesā ir jānodrošina pacientu tiesību reāla, nevis formāla aizsardzība un stingri jāievēro cilvēka cieņas principi, uzskata veselības ministrs Daniels Pavļuts.
.jpg)
