Autors:
Balticfitness
Ārsti saka, ka veselīgs dzīvesveids ir viena no alternatīvām vakcīnai,
norāda vairākus iemeslus, lai pierādītu, ka veselības klubi ir droši un
nepieciešami.
Jūs, visticamāk, esat dzirdējuši argumentu, ka sporta zāles un fitnesa klubi ir netīri un var veicināt koronavīrusa izplatīšanos. Šādi apgalvojumi ir nepatiesi, maldinoši un rada nopietnas problēmas fitnesa nozares pastāvēšanai.
Ņemot vērā sabiedrības negatīvās attieksmes pieaugumu, nozares pārstāvji
vēlas pierādīt, ka fitnesa klubi ir droši un būtiski cilvēka veselībai.
IHRSA kā globālai tirdzniecības asociācijai ir unikāla spēja apvienot viedokļus visā pasaulē, lai veicinātu fiziskās aktivitātes, vienlaikus attīstot, aizsargājot un popularizējot nozari. Tā cenšas pierādīt patieso situāciju, tajā skaitā apkopojot ekspertu atzinumus par klubu drošību un efektivitāti.
Turpinās diskusijas ar citiem medicīnas, zinātnes un sabiedrības veselības
speciālistiem, akcentējot šādas tēmas:
• drošība sportojot klubos pandēmijas laikā;
• sporta zāļu nozīmīgā loma cilvēku veselības saglabāšanā;
• kopējie ieguvumi veselībai, veicot sportiskās aktivitātes.
Lūk, ko saka IHRSA pirmie trīs līdzautori:
Roberts Sallis, M.D., Sporta medicīnas stipendiju programmas direktors Kaiser Permanente aprūpes konsorcijā, Fontanā, Kalifornijā, un “Exercise is Medicine” konsultāciju padomes priekšsēdētājs:
Mums ir jāpanāk, lai cilvēki uzņemas atbildību par savu veselību. Tā
ir labākā aizsardzība, kāda viņiem ir pieejama cīņā pret COVID-19.
Ir skaidrs, ka tiem, kuriem jau ir citas hroniskas slimības, piemēram, aptaukošanās, diabēts, sirds slimības un HOPS (hroniska obstruktīva plaušu slimība), ir augsts risks saslimt ar koronavīrusu, un tādējādi viņiem ir ieteicams vairāk apmeklēt sporta klubus, lai stiprinātu savu veselību, nodarbojoties ar sportu.
Gregs Degnans, MD, Atlantijas krasta sporta klubu medicīnas direktors Šarlotsvilā (VA) un ortopēdiskās ķirurģijas asociētais klīniskais profesors Virdžīnijas universitātē:
Personām, kurām šobrīd ir augsts saslimstības risks, ir pieejams vairāk brīvā laika, un tāpēc, nodarbojoties ar regulārām fiziskām aktivitātēm, ir iespēja pozitīvi ietekmēt savu veselības stāvokli.
Lai gan ir pieejamas daudzas virtuālo vingrinājumu iespējas, motivāciju var būt grūti sasniegt sportojot vienatnē. Treniņš trenažieru zālē ir viens no veidiem, kā to iegūt, stiprināt imūnsistēmu un novērst dzīvībai bīstamu slimības gaitu.
“Mēs visi atrodamies savās mājās un nepacietīgi gaidām vakcīnu pret COVID-19, nevis dodamies ārā svaigā gaisā, cenšoties uzlabot savu veselību, aktīvi darbojoties, pareizi ēdot un nesmēķējot, zinot, ka tā ir labākā alternatīva vakcīnai,” novērojis Sallis.
Sporta un fitnesa klubu slēgšana un ierobežošana ietekmē ne tikai cilvēkus ar paaugstinātu veselības risku. Ārsti atzīmē, ka krīzes laikā sociālā izolācija un karantīna ir radījusi negatīvas sekas, kuras sportiskie vingrinājumi varētu mazināt. Lorija Deemere, MD, Henkokas Labsajūtas centra medicīnas direktore Henkokas apgabalā, IN un Medicīnas fitnesa asociācijas (MFA) valdes locekle, uzsver, ka viņa ir novērojusi, kā izolācija ietekmē gados vecākus pacientus un tos, kas cīnās ar trauksmi, depresiju, un atkarību. Viņa saka:
Spēja izkļūt no mājas un būt fiziski aktīvam ir ļoti svarīga, lai saglabātu fizisko formu, mazinātu stresu, uzturētu kontaktus starp cilvēkiem, uzlabotu garastāvokli un dažos gadījumos pat saglabātu skaidru domāšanu.
Visi IHRSA medicīnas eksperti bija vienisprātis, ka, ievērojot atbilstošas drošības un dezinfekcijas vadlīnijas, veselības klubi jāuzskata par daļu no pandēmijas seku risinājuma un kā nepieciešamība vispārējās veselības stiprināšanai.
Sallis atceras savu sarūgtinājumu, kad valdība aizliedza tik daudz zema riska sportisko aktivitāšu un sporta klubus, kas veicināja fiziskās aktivitātes. Viņš saka:
Ir kļūda sIr kļūda samazināt sportiskās aktivitātes cilvēkiem, kuru veselības saglabāšanai un nostiprināšanai tās ir vitāli nepieciešamas.
Kas attiecas uz drošības norādījumiem un dezinfekcijas pasākumiem klubos, Degnans iesaka:
Ievērojot šos noteikumus, visi trīs ārsti uzskata, ka kopējais risks saslimt ar koronavīrusu klubā ir mazs. Kluba reģistrācijas dati, šķiet, apstiprina šo apgalvojumu.
“Mans padoms saviem pacientiem un tas, kā es personīgi raugos uz šo jautājumu,” saka Deemers, “ir tāds, ka, ja jums nav slimības simptomu, jums nav bijusi zināma saskarsme ar koronavīrusa slimnieku un jūs cītīgi ievērojiet trīs galvenos drošības ieteikumus – ievērojiet distanci, valkājiet savu masku un mazgājiet rokas – vēl papildus ir jābūt fiziski aktīvam un jādzīvo dzīvi pēc iespējas dabiskāk.”
“COVID-19 ir spilgti atklājis mūsu nepareizo dzīvesveidu,” secina Sallis. “Šis vīruss kādu laiku būs ar mums, mums ir jāizdomā, kā sadzīvot ar to.”
Raksta autore: Sami Smit, 2020. gada 2. novembris
Ārstniecības procesā ir jānodrošina pacientu tiesību reāla, nevis formāla aizsardzība un stingri jāievēro cilvēka cieņas principi, uzskata veselības ministrs Daniels Pavļuts.
Ārstniecības procesā ir jānodrošina pacientu tiesību reāla, nevis formāla aizsardzība un stingri jāievēro cilvēka cieņas principi, uzskata veselības ministrs Daniels Pavļuts.
Ārstniecības procesā ir jānodrošina pacientu tiesību reāla, nevis formāla aizsardzība un stingri jāievēro cilvēka cieņas principi, uzskata veselības ministrs Daniels Pavļuts.
.jpg)
