Pētījums atklāj, ka neaktivitāte ir galvenais smagas saslimšanas ar COVID-19 riska faktors

Autors:

Baltic fitness

Fiziskām aktivitātēm ir labvēlīga ietekme uz vairākām fizioloģiskām sistēmām, kuras saslimšanas gadījumā visvairāk ietekmē COVID-19, kā arī tām ir  labvēlīga ietekme uz cilvēka imunitāti, vielmaiņu un garīgo veselību. Pagājušā gada pētījumi ir atklājuši saistību starp fizisko aktivitāšu neesamību ar smagas COVID-19 saslimšanas gadījumiem.

Izsakoties konkrētāk – ir saikne starp fiziskām aktivitātēm un COVID-19 rezultātiem. Pandēmijas sākumā pētnieki Apvienotajā Karalistē atklāja, ka neveselīgs dzīvesveids, tostarp fiziskā neaktivitāte, paaugstināja hospitalizācijas risku, saslimstot ar COVID-19. Cits pētījums atklāja, ka hospitalizācijas nepieciešamība COVID-19 dēļ,  bija vairāk nekā trīs reizes augstāka cilvēkiem, kuru fizisko aktivitāšu līmenis bija minimāls, salīdzinot ar tiem, kuriem tas bija maksimāls.

Šodien, akadēmiskais žurnāls “The BMJ” paziņoja par jaunu pētījumu, kurā konstatēja, ka fiziska neaktivitāte ir galvenais riska faktors smagiem COVID-19 gadījumiem, tostarp: hospitalizācijai, ārstēšanai intensīvās terapijas nodaļā un pat nāvei.

Pētījumā tika analizēti dati par 48 440 pieaugušajiem pacientiem, kuriem COVID-19 bija laikā no 2020. gada 1. janvāra līdz 2020. gada 21. oktobrim un kuru veselības reģistros bija vismaz divi vai vairāki Exercise Vital Sign[1] mērījumi laikā no 2018. gada marta līdz 2020. gada martam.

Exercise Vital Sign ir fiziskās aktivitātes mērījums, kas kopš 2009. gada iekļauts pacientu veselības reģistros Kaiser Permanente[2] Kalifornijas dienvidos. Tas tiek aprēķināts no pacienta fizisko aktivitāšu biežuma un ilguma nedēļā, pie vidējās vai augstas fiziskās slodzes un tā ir iekļauta pacienta veselības reģistrā. Pamatojoties uz EVS mērījumiem, 6,4% pacientu, kas piedalījās pētījumā, bija pastāvīgi aktīvi;  14,4% bija pastāvīgi neaktīvi;  bet pārējie 79,2% bija neregulāri aktīvi.

Dr Sallis Research Column Width Listing Image

Galvenie atzinumi

Fiziskā neaktivitāte ir cieši saistīta ar COVID-19 rezultātiem – regulāras fiziskās aktivitātes spēj pasargāt no smagas saslimšanas ar šo vīrusu.

Cilvēkiem ar fizisko aktivitāšu neesamību, ir vairāk nekā divas reizes lielāka iespējamība tikt hospitalizēm dēļ smagas COVID-19 saslimšanas, nekā tiem kuriem fiziskās aktivitātes ir regulāras.

Neaktīvo cilvēku nokļūšanas intensīvās terapijas nodaļā varbūtība bija 1,73 reizes lielāka un nāves iespējamība – 2,49 reizes lielāka.

“Šis ir atgādinājums par veselīga dzīvesveida un,  jo īpaši, fizisko aktivitāšu nozīmi. Kaiser Permanente motivācija ir saglabāt cilvēku veselību, un šis pētījums patiesi parāda, cik tas ir svarīgi šīs pandēmijas laikā un ārpus tās. Cilvēkiem, kuri regulāri vingro, ir visaugstākās izredzes nesaslimt ar COVID-19, savukārt neaktīviem cilvēkiem klājās daudz sliktāk. ”

Saka   Viens no pētījuma vadošajiem pētniekiem un IHRSA Medicīnas, zinātnes un veselības konsultatīvās padomes loceklis Roberts Sallis, M.D.

Ietekme uz fitnesa nozari

Šī pētījuma rezultāti, šķiet, norāda uz fizisko neaktivitāti kā nozīmīgāko modificējamo riska faktoru COVID-19 smaguma pakāpei. Turklāt fiziskā neaktivitāte ir riska faktors, kuru var uzlabot visīsākā laika posmā, nekā citus riska faktorus, piemēram, lieko svaru vai, jo vairāk-  hronisku slimību.

Ņemot vērā fizisko aktivitāšu nozīmi ne tikai fizikai, bet arī cilvēku garīgai veselībai, kā arī faktu, ka tās samazina smagas COVID-19 saslimšanas risku, atbilstošām valsts instancēm, vajadzētu  noteikt fiziskās aktivitātes par prioritāti šajos atkopšanās un atjaunošanas mēnešos.

Pasaules Veselības organizācija (PVO) savās 2020. gada pamatnostādnēs par fizisko aktivitāti un mazkustīgu uzvedību iesaka “visas sistēmas” pieeju “politikai un vairākām darbībām, kas, iesaistot plašu ieinteresēto personu loku, var palīdzēt vairākiem cilvēkiem būt fiziski aktīviem. vairākos sektoros un iestatījumos. Izmantojot “sistēmu” pieeju, kas ir saskaņota ar ilgtspējīgas komunikācijas stratēģiju, tiek nodrošināts, ka palielināts pieprasījums pēc fiziskām aktivitātēm, ko rada efektīva saziņa, tiek nodrošināta ar vides nodrošināšanu un iespēju cilvēkiem būt fiziski aktīviem.

Pasaules Veselības organizācija (PVO) savās 2020. gada pamatnostādnēs par Fizisko aktivitāti un mazkustīgu dzīvesveidu iesaka “vienotās sistēmas” pieeju- “iesaistot plašu ieinteresēto personu loku- valdības, organizācijas, asociācijas – palīdzot un motivējot cilvēkus būt fiziski aktīviem. Izmantojot “sistēmas” pieeju, kura ir saskaņota ar ilgtspējīgas komunikācijas stratēģiju, tiek panākts, ka pieaug pieprasījums pēc fiziskām aktivitātēm. Tālāk šai pieejai ir jānodrošina piemērotu vidi un  iespējas cilvēkiem būt fiziski aktīviem.

Raksts oriģinālvalodā: Study Finds Inactivity a Key Risk Factor for Severe COVID-19 | IHRSA

[1] Exercise Vital Sign (EVS) var vienkārši aprēķināt un ievadīt pacienta ierakstos kā fizisko aktivitāšu kopējās minūtes nedēļā.

1.Vidēji cik dienas nedēļā Jūs nodarbojaties ar vidējām vai augstām fiziskām aktivitātēm (piemēram, ātru pastaigu)?

Vidēji cik minūtes Jūs nodarbojaties ar fiziskām aktivitātēm šajā līmenī?

1 X 2 = kopējās fiziskās aktivitātes minūtes nedēļā = EVS

[2] Bezpeļņas veselības organizācija

Kategorijās

Komentāri

Autors:

Antons

January 12, 2022

Ārstniecības procesā ir jānodrošina pacientu tiesību reāla, nevis formāla aizsardzība un stingri jāievēro cilvēka cieņas principi, uzskata veselības ministrs Daniels Pavļuts.

Autors:

Antons

January 12, 2022

Ārstniecības procesā ir jānodrošina pacientu tiesību reāla, nevis formāla aizsardzība un stingri jāievēro cilvēka cieņas principi, uzskata veselības ministrs Daniels Pavļuts.

Autors:

Antons

January 12, 2022

Ārstniecības procesā ir jānodrošina pacientu tiesību reāla, nevis formāla aizsardzība un stingri jāievēro cilvēka cieņas principi, uzskata veselības ministrs Daniels Pavļuts.

Komentēt

Jūsu komentārs tiek izskatīts un drīzumā tiks publicēts.
Lūdzu pārbaudiet visus laukus.

Līdzīgi raksti